empty day. empty week. empty month. and probably - rest of my life.

nekad īsti neesmu varējusi izprast - kas īsti es esmu. līdz ar to uz jautājumu - kas tu esi? - nekad neesmu varējusi atbildēt ar kaut ko garāku par - es esmu cilvēks

bet nopietni - kas tad es ESMU?
>es esmu cilvēks, jā, tas tiesa, bet vai es uzvedos kā tāds? vai vispār cilvēki attaisno savu dabas doto sugas nosaukumu? es vairāk sevi varētu pielīdzināt dzīvniekam. dzīvniekam ar pāris vajadzībām - miegu, ēdienu un patvērumu. jo nekas cits nespēj mani darīt laimīgu - vismaz ne paliekoši.
ir brīži kad liekas - jā, es esmu laimīga, bet tās muļķības pāriet. un es saprotu, ka esmu kārtējā nožēlojamā būtne kas savā blogā čīkst par to, cik man ir slikti, cik ļoti es visu gribētu savādāk, cik ļoti man viss nepatīk.
bet vai tā ir? vai tiešām es esmu TIk nelaimīga? vai tiešām es esmu nožēlojama un vai tiešām mana dzīve ir tukša?

es zinu tikai vienu - par to visu esmu atbildīga tikai un vienīgi es, un ja mana attieksme nemainīsies, tad arī mana dzīve turpinās iet to pašu nožēlojamo ceļu, ko tā ir paradusi iet.
viss ir atkarīgs no manis - no tā, ko ES izvēlēšos, uz kuru pusi pagriezīšos nākamajā izvēļu krustojumā, kā rīkošos nākamajā sev netīkamajā situācijā.
un es varu teikt vienu - es nevēlos savu dzīvi nodzīvot tukšu un bezjēdzīgu. es vēlos dot, nevis ņemt - es vēlos no sevis izspiest kaut kādu labumu. kaut kam taču es tiku radīta, ne tā?

es ticu, ka katra cilvēka dzīvei ir mērķis, bet ir viena problēma - ne visi cilvēki spēj šo mērķi atrast.

24 notes

  1. molnaaa posted this